Biogrāfija

Pianiste, komponiste, mākslas doktore. 

Absolvējusi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (toreiz - Valsts konservatorija) klavierspēlē pie Ellas Strazdiņas (1983, maģistra grāds) un kompozīcijā pie Paula Dambja (1986,  maģistra grāds), ieguvusi laureātes balvu Latvijas jauno pianistu konkursā (1980).

Bijusi Latvijas filharmonijas soliste - pianiste (1983–1992), koncertējusi Baltijas valstīs, Vācijā, Kanādā, Korejā, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā. Viņas pianistes repertuārā bijuši gan P. Čaikovska Pirmais klavierkoncerts un S. Rahmaņinova "Rapsodija par Paganīni tēmu" (atskaņoti ar Liepājas simfonisko orķestri), gan virkne dažādu solokoncertu programmu, veltītu Šopēnam, Bēthovenam, Baham, Šūmanim u.c. I. Breģe ir pirmatskaņojusi virkni latviešu komponistu skaņdarbu, kā Paula Dambja "Etīdes" klavierēm, Imanta Zemzara Viva la sonatina"un citus. Šajā pašā laikā notikuši vairāki pianistes sagatavoti vācbaltu mūzikas atskaņojumi. 80. gadu beigās dzimusi koncertu cikla "Atskaņas no Rīgas Vācu teātra laikiem" ideja, aizsākti festivāli Musse-Fest un to ietvaros kopā ar citiem māksliniekiem realizētās Ferenca Lista, Klāras Šūmanes, dziedātājas Vilhelmīnes Šrēderes-Defrīntes vēsturisko (19. gadsimta 40. gados) Rīgas koncertprogrammu restaurējumi.

Ilona Breģe strādājusi par pētnieci Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (1992–1998). Aizstāvējusi mākslas doktores disertāciju "Rīgas Pilsētas teātris 1782–1863" (1993), uz tās pamata ar Latvijas Kultūras fonda Spīdolas stipendijas atbalstu izstrādāta un izdota grāmata "Teātris senajā Rīgā" (1997). Ar šo Vācu teātra darbības laiku Rīgā, tā nošu un programmu pētījumiem saistītas arī viņas publikācijas, uzstāšanās konferencēs gan Latvijā, gan ārvalstīs – Vācijā (Ķelnē 1992, Kemnicā 1995, Greifsvaldē 1995, Oldenburgā 1997), Somijā (Helsinkos 1994), Polijā (Gdaņskā 1997) un citur. 

Bijusi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore (1997–2006, galvenie diriģenti Terje Mikelsens, Olari Eltss, Gints Glinka), starptautiskā komponistu konkursa Sinfonia Baltica iniciatore un menedžere. 

No 2006. gada līdz 2020. gada jūnijam bijusi Rīgas domes Kultūras departamenta Orķestra "Rīga" direktore (galvenie diriģenti Andris Poga, Mārtiņš Ozoliņš, Valdis Butāns), viena no Pavasara festivāla WINDSTREAM iedibinātājiem un Latvijas valsts simtgadei veltītā festivāla "Trīs zvaigznes" idejas autore.

Ilonas Breģes jaunrade aptver dažādu žanru opusus – gan simfonisko mūziku, gan kameroperu "Dzīvas Ūdens" un "Rekviēmu", gan kamermūziku un vokālās kompozīcijas. 2008. gadā komponiste iekļuvusi Latviešu oriģināloperu konkursa finālā (ideja par operu "Gēsta Berlings"). Starp Ilonas Breģes skaņdarbu interpretiem minami diriģenti Andris Nelsons, Ainārs Rubiķis, Andris Poga, Normunds Šnē, Normunds Vaicis, Mārtiņš Ozoliņš, Tovijs Lifšics, solisti Baiba Skride, Eva Bindere, Ula Ulijona, Elīna Bērtiņa, Sonora Vaice, Ieva Parša, Ramons Jaffe, Ingus Pētersons, Mihails Čulpajevs, Jānis Porietis, Sandis Šteinbergs; kā arī orķestri "Kremerata Baltica", Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālās operas simfoniskais orķestris, Latvijas Filharmonijas kamerorķestris un citi. 

Ilona Breģe ir Latvijas Komponistu savienības biedre kopš 1986. gada.
Bijusi Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāja vietniece no 1998. līdz 2002. gadam.
Ir nodibinājuma ”Skaņu mākslas fonds” dibinātāja un valdes priekšsēdētāja no 2013. gada.

2009. gadā saņēmusi Rīgas domes Gada balvu kultūrā „Baltais zvirbulis” par Profesionālā pūtēju orķestra „Rīga” koncertdarbību 2008. gadā. 

2010. gadā saņēmusi Lielo Mūzikas balvu 2009 par Koncertu vijolei un orķestrim kategorijā "Gada jaundarbs Latvijā". 

2019. gadā I. Breģei piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis par nopelniem kultūrā un radošo ieguldījumu Latvijas mūzikā.

Intervijas ar Ilonu Breģi

     I. Lūsiņa. Mans romāns mūzikā. Kultūras Diena, 2023.g.26.janvāris, 10.-11.lpp.

     V.Krauja. Ceturtā simfonija - romāns mūzikā. Latvijas avīze, 2023.g.27.janvāris, 13.lpp.

I. Lūsiņa. Mani iedvesmo sieviešu spēks. Diena, 2019.g.23.marts. 

G. Puisāne. Jābūt godīgai un lietišķai. Neatkarīgā Rīta avīze, 2010.g.25.marts, 14.lpp.

O. Silabriedis. Klaviertaustiņi puķu dobē. Mūzikas saule, 2009.g.Nr.3, 16. - 19.lpp. 

R. Koļeda. Pūt, "Rīga", pūt! Rīgas Balss, 2006. gada 18. septembris, 14.lpp. 

I. Zveja. Otrās simfonijas beigās divas svītras. Kultūras Forums, Nr.24 (2006, 30.jūn./7.jūl.), 12.lpp.

S. Veckalne. Mākslinieces dvēsele direktora krēslā. Rīgas Balss, 2005. gada 9.septembris, 14.-15.lpp. Rubrika "Rīdzinieks"

R. Koļeda. Ilonas Breģes skarbais romantisms. Rīgas Balss, 2004. gada 3.-8.janvāris, 17.lpp. (iel. "Atpūta")

B. Knābe. Izjūtas pārvēršas mūzikā. Rīgas Balss, 2002.g.27.maijs, 12.lpp. Rubrika “RB intervija”

I. Kārkliņa. Mans pretspēlētājs ir dzīve. Sieviete, 1997.g.Nr.12, 18.-20.lpp.

O. Pētersone. Prosto ženščina - kompozitor (krievu val., intervija). Rīgas Balss, 1994. g. 11.novembris, 5.lpp.

M. Grēviņa. Uzdrīkstēšanās un neuzdrīkstēšanās. Kultūrvēstis, 1994.g.3.marts, 6.lpp.